Ahoi! "You have a pussy, I have a dicka, so what’s the
problem, let’s do it quick..." ne to, ne to – tas notika Rīgā, Budapeštā ir citi
notikumi.
Pirmās ziņas no pokera lielvalsts – Ungārijas! Iedomājieties
– šeit tik lielā cieņā ir HU, ka pat šīs valsts domēns ir *.hu...
Vakardiena sanāca tik saspringta, ka īsti nesanāca neko
uzrakstīt, tāpēc tagad daru, ko varu – alus „mit naturlichem zitronensaft”
gozējas blakus radošās dzirksts uzturēšanai. Turklāt pašlaik rakstu MS Word, jo
vēl neesam tikuši skaidrībā ar internetu – zinām tikai WiFi tīkla paroli, bet
pieejamu tīklu ir bezmaz desmit un nezinām, vai īstais tīkls darbojas arī
numuriņā – vēlāk došos uz preses centru, lai šo vēstījumu nosūtītu uz dzimteni.
Lai nebūtu tā, ka šis ir mans kārtējais ieraksts par pokeru
bez pokera, pieminēsim to, ka ceturtais Latvijas pārstāvis zavor ir tā 51
spēlētāja vidū, kas pārvarējis pirmo dienu un viņam ir 23 000 čipu (sākuma
steks bija 10 000) un 41. vieta. Tomēr diez vai viņš ir pārāk apmierināts, jo... ap 21:30,
kad tikko bija beidzies sestais līmenis, izdevās viņu noķert skrienam dzert
tēju, un viņš bija diezgan priecīgs par sniegumu, jo viņam bija 36 000 čipu pie
vidējā steka 20 900. Tā kā pēdējie divi vakardienas līmeņi viņam nav visai izdevušies,
bet, kamēr vien ir čipi, tikmēr var cīnīties.
Ja iespējas uzvarēt vērtējam pēc „per aspera ad astra” ceļa,
tad par favorītu jāuzskata bebris. Viņa ekonomiski izdevīgais brauciens caur
Helsinkiem gan ļāva kļūt par upeņu Finlandia īpašnieku, toties lēma būt par
tāda lidojuma dalībnieku, kur lielai daļai braucēju bagāža nenokļūst
galapunktā... Bedbīts... Nakti bebris pavadīja saspringtās gaidās – ja bagāža
neparādās līdz plkst. 7:00 rītā, tad viņš no apdrošinātājiem saņem EUR 170
pirmās nepieciešamības preču iegādei. Bagāža neparādījās un pašlaik bebris ar
savu otro pusi sērfo pa veikaliem un domā, kā pierādīt apdrošinātājiem, ka
iepirktā Armani apģērbu līnija ir pirmās nepieciešamības prece :D Tas vēl nav
viss... Kad bebris veikalā lepni gribēja norēķināties ar Rīgā samainīto 200
forintu banknoti, viņam pateica „bad money” – badbeat again. Izrādās, ungāri
paši jau lieto 200 forintu monētas, bet 200 forintu banknotes var doties mainīt
uz banku :) Viennozīmīgi – tagad bebris ir Latvijas favorīts! ;) (Lopkautuves_nr5
bedbīts – bankomāts paziņoja, ka kartē nav naudas – nav konkurētspējīgs, kamēr
vien ir no kā aizņemties vai veikalā pieņem kartes :P)
Par kopīgu bedbītu visiem var uzskatīt to, ka L izmēru
Unibet jaciņas („doodie”) bija beigušās un bija jāizvēlas starp M un XL. Man M
nu nekādi nespīdēja... Toties es tagad zinu savu svaru mārciņās – numuriņā ir
svari. Var pārslēgt arī uz kilogramiem, bet labāk nē – sabojās vēl manu labo
noskaņojumu.Jo - ŠEIT IR SKAISTI UN REĀLI „KRUTA”...
Neredzētas pilsētas es parasti vērtēju pēc asociācijām. Ceļā
no lidostas braucām pa tipisku Poliju līdz nokļuvam centrā, kas sāka
izskatīties pēc Prāgas. Un tad mēs nogriezāmies uz krastmalu – Rīga, kas Rīga,
Daugava kā Daugava, tikai... viņu krastmala ir daudz garāka, jo viņu Vecrīga ir
krietni garāka. Par Pārdaugavu nemaz nerunāsim – viņu Pārdaugava, saukta par
Budu, ir vismaz 95/5 favorīts pret mūsējo. Bebris jau ir gatavs pārcelties uz
viņējo Torņakalnu :) Kalni, pilis, UNESCO jūsmojis par skatiem, bet šeit nācās
pat man. Arī no istabiņas loga paveras „what-a-view” uz UNESCO mantojumā
iekļauto Budu.
Tieši tas pats ar numuriņu – pat es biju sajūsmā.
„See-a-view” no loga, čībiņas, vanna un duškabīne atsevišķi (Lopkautuvem_nr5,
bāc, apnicis viņa garais vārds, turpmāk saukšu viņu par Nr5, pat ir ticis divu
istabu numuriņš, nav gan vēl izdevies to apskatīt), viskautkas sadzīvisks –
tējkanna, espresso aparāts (neesmu nekad ar tādu darbojies), stilīgs interjers
un vēl dažādi jauki sīkumiņi.
Īpašā pievienotā vērtība – viss nepieciešamais atrodas 5-10
minūšu gājiena attālumā. Tai skaitā – diennakts veikals, kur nav spēkā nekāds
alkohola aprites likums... Cenas gan ir simtos un tūkstošos, bet šīs neērtības
ir viegli paciešamas. 1000 forintu = Ls 2.70 un kaut kāda nojausma par cenu
rodas.
Welcome party... Divu stundu +EV jeb bezmaksas dzērieni.
Nekas daudz jau nebija pieejams „open bar” divās stundās – alus, šņabis,
viskijs un tekila ar sulu, kolu vai „Red Bull”, bet organizatorus var saprast –
tas cilvēku pūlis, kas izliekas par intelektuālajiem sportistiem, dzer visu un
jebkuros daudzumos, tāpēc pretstatā NL turnīram, bāram vienmēr jābūt FL.
Godprātīgā Latvijas delegācija jau ir izmantojusi vairākus iespējamos +EV, bet
par tiem pašlaik "tsss" :)
Stratēģiski jau viss ir izrunāts – es, bebris un Nr5
tiekamies pir finālgalda un ar „team play” palīdzību pirmā vieta jāņem. Atlicis
vien tehniskais sīkums – nokļūt līdz finālgaldam. Toties katram ir savi plāni
kā doties ar lielo „kāpostu’ uz Latviju – kurš brauks caur Vāciju un pirks
mašīnu, kurš brauks uz Šveici un vērs vaļā kontu, kurš vienkārši ar
Moneybookers karti katru dienu ies uz bankomātu – „vesj pokritij zeļeņju”... Un paralēli sarunas par to, kas tad ir ungāri - speķis, vīni un ūdenspolo :D
Un pēdējais treknais punkts uz „oh” un „ah” – brokastis.
Nekādas vainas nebija arī vakariņām, bet brokastis man simpatizēja daudz
vairāk. Gan „English breakfest” elementi – speķis, olas, šampinjoni, tomāti
utt., gan vēl dažādi labumi un kronis visam – ne tikai sulas, bet arī Torley
šampānietis – piecas balles no piecām pieczvaigžņu viesnīcai Sofitel! Ne velti
viņi raksta klāt Luxury „hotel”. Yahooooo! Topošajiem UO uzvarētājiem ir viss,
kas vajadzīgs - šampānieti no rītiem dzer aristokrāti! ;)
Plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas diena 1B – pēc stundas
un desmit minūtēm jābūt uz starta!
Līdz nākamajai reizei!
m33